Plakāts ceļa malā: “Galvenie ceļa satiksmes negadījumu iemesli ir: vadītāja uzmanības trūkums, nepareiza braukšanas ātruma izvēle, slidens ceļš, lapkritis, neatbilstošas riepas un šādi, gari uzraksti uz plakātiem ceļa malā. Veiksmīgu ceļu!”
Ārsta kabinetā:
- Pacient, es nekādi nevaru noteikt jūsu slimības diagnozi. Es domāju, ka tas viss ir dēļ dzeršanas.
- Nekas, dakter, es saprotu! Es atnākšu pie jums citreiz, kad būsiet skaidrā!
Amerikāņu karavīrs dezertieris, mūkot no militārās patruļas, ierauga mūķeni un lūdz atļauju paslēpties viņai zem viņas balahona. Patruļai aizejot, karavīrs pateicas mūķenei:
- Atvainojiet, es vienkārši negribu iet bojā Irākā. Starp citu, jums ir ļoti spēcīgas kājas.
- Ja tu paskatītos augstāk, tad pamanītu, ka man arī ir ļoti spēcīgi pauti:
- Es arī negribu iet bojā Irākā.
Māte ar tēvu pavada dēlu uz armiju.
Māte: Tu dēls, raksti visu kā tev tur iet.
Tēvs: Bet tur visu pārbauda, sliktās vēstules ne īpaši nonāk pie adresātiem.
Rakststi - ar zilu tinti, ja viss kārtībā, ar sarkanu, ja nē. Ja būs ar sarkanu, nekavējoties steigšos tev palīgā.
Pēc nedēļas vecāki saņem vēstuli: "Mammu, tēti, man viss kārtībā, iet ļoti labi, tikai viena problēma - sarkanās tintes te viņiem nav.
Komandieris stāv ierindas priekšā:
- Kam ir nazis, soli uz priekšu!
Viens kareivis paiet soli uz priekšu.
Komandieris:
- Malacis, saņem desmit dienu atvaļinājumu.
Tajā pašā diena kareivis devās atvaļinājumā. Pēc kādām trijām dienām komandieris atkal vēršas pie ierindas:
- Kam ir nazis, soli uz priekšu!
Visa ierinda paiet soli uz priekšu.
Komandieris:
- Malači, iesiet mizot kartupeļus.
Ārsta kabinetā:
- Pacient, es nekādi nevaru noteikt jūsu slimības diagnozi. Es domāju, ka tas viss ir dēļ dzeršanas.
- Nekas, dakter, es saprotu! Es atnākšu pie jums citreiz, kad būsiet skaidrā!
Amerikāņu karavīrs dezertieris, mūkot no militārās patruļas, ierauga mūķeni un lūdz atļauju paslēpties viņai zem viņas balahona. Patruļai aizejot, karavīrs pateicas mūķenei:
- Atvainojiet, es vienkārši negribu iet bojā Irākā. Starp citu, jums ir ļoti spēcīgas kājas.
- Ja tu paskatītos augstāk, tad pamanītu, ka man arī ir ļoti spēcīgi pauti:
- Es arī negribu iet bojā Irākā.
Māte ar tēvu pavada dēlu uz armiju.
Māte: Tu dēls, raksti visu kā tev tur iet.
Tēvs: Bet tur visu pārbauda, sliktās vēstules ne īpaši nonāk pie adresātiem.
Rakststi - ar zilu tinti, ja viss kārtībā, ar sarkanu, ja nē. Ja būs ar sarkanu, nekavējoties steigšos tev palīgā.
Pēc nedēļas vecāki saņem vēstuli: "Mammu, tēti, man viss kārtībā, iet ļoti labi, tikai viena problēma - sarkanās tintes te viņiem nav.
Komandieris stāv ierindas priekšā:
- Kam ir nazis, soli uz priekšu!
Viens kareivis paiet soli uz priekšu.
Komandieris:
- Malacis, saņem desmit dienu atvaļinājumu.
Tajā pašā diena kareivis devās atvaļinājumā. Pēc kādām trijām dienām komandieris atkal vēršas pie ierindas:
- Kam ir nazis, soli uz priekšu!
Visa ierinda paiet soli uz priekšu.
Komandieris:
- Malači, iesiet mizot kartupeļus.
Lauksaimniecības izstādē pie gaiļa – rekordista būra sieva indīgi saka vīram:
- Paskaties! Viņš apkalpo 50 vistas pēc kārtas!
- Bet dažādas! - atcērt vīrs.
Harijs saka Ronam:
– Es atklāju, ka tēvocis Vernons ir vampīrs!
– Kā?
– Es iedūru viņam vēderā mietu, un viņš nomira.
Pie Potera atnāk nāvēži:
– Poter, nāc ārā, vajag parunāt!
– Cik jūsu tur ir?
– Septiņi.
– Nu tad savā starpā arī runājiet!
Krabe, nopircis picu, vaicā Goilam:
– Man picu sagriest sešos vai divpasmit gabalos?
– Labak sešos – divpadsmit es nevarēšu apēst."
Voldemorts bērnībā viens pats strādāja milzīgā restorānā. Reiz viņam jautāja: – Kur tad pārējie strādnieki?
Viņš atbildēja: – Jums ar mērcīti vai bez?
- Paskaties! Viņš apkalpo 50 vistas pēc kārtas!
- Bet dažādas! - atcērt vīrs.
Harijs saka Ronam:
– Es atklāju, ka tēvocis Vernons ir vampīrs!
– Kā?
– Es iedūru viņam vēderā mietu, un viņš nomira.
Pie Potera atnāk nāvēži:
– Poter, nāc ārā, vajag parunāt!
– Cik jūsu tur ir?
– Septiņi.
– Nu tad savā starpā arī runājiet!
Krabe, nopircis picu, vaicā Goilam:
– Man picu sagriest sešos vai divpasmit gabalos?
– Labak sešos – divpadsmit es nevarēšu apēst."
Voldemorts bērnībā viens pats strādāja milzīgā restorānā. Reiz viņam jautāja: – Kur tad pārējie strādnieki?
Viņš atbildēja: – Jums ar mērcīti vai bez?